Lenīstu. Gribu. Mīlu

— Kāpēc tu atgriezies?! — Viņš rūca man sejā, stāvot pār mani kā mežonīgs kuprs. Atceros, ka pat uz papēžiem es mēdzu būt līdz viņa pleciem, bet tagad bija tā, it kā viņš gadu gaitā būtu vēl lielāks. Spēcīgāks. Perfekts ciets ķermenis, nemainīga stīdziņa, pelēkzaļas acis. Viņš bija kļuvis vecāks. Un seksīgāks! Velns! Un tagad šis ķermenis cieši piespiežas man pretī, saspiežot manu kaklu. Nīst mani…