Pavasaris, Oskars Lutss
lv
Oskars Lutss

Pavasaris

394 printed pages
OSKARS lutss

PAVASARIS

LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA RĪGĀ 1965

No igauņu valodas tulkojis J. Zigurs Mākslinieks A. Galeviuss

OSKARS LUTSS UN VIŅA PAVASARIS

Katru jaunu pavasari, kad ceļi apžuvuši un dienas kļūst garākas, sākas igauņu ekskursantu uzbrukums kādai mazai apdzīvotai vietai Palamuzei, kas atrodas Austrumigaunijā, nepilnus pussimts kilometrus uz ziemeļiem no Tartu.

Vecā Palamuze bija mazs miestiņš, kas ne ar ko sevišķu neizcēlās citu neskaitāmo miestu vidū: krustceļā baznīca un krogs, upīte ar dzirnavām, veikals, skola. Jā, arī skola. Pērn tā svinēja savu 275 gadu jubileju. Baltijā nav daudz tik vecu skolu! Un tomēr iemesls ir cits, kāpēc katram igaunim, dzirdot Palamuzes vārdu, vispirms nāk prātā tieši šī skola.

Netālu no Palamuzes vidusskolas jaunās ēkas, otrpus upītes, zem simtgadīgām liepām stāv vecā ēka. Blakus gala durvīm ir piestiprināta balta marmora plāksnīte ar uzrakstu: Te, bij. Palamuzes draudzes skolā, 1895.1899. g. mācījās Igaunijas PSR Tautas rakstnieks Oskars Lutss. Seit viņš smēla vielu savam Pavasarim.

Oskars Lutss (18871953) un Palamuze ir nešķirami jēdzieni. Skolas viesu grāmatā ir trāpīgs ieraksts: Palamuze deva Lutsu, Lutss deva Paunveri un Paunvere pārvērta Palamuzi par visu interešu objektu. Dzimis viņš ir netālu no šās vietas, bet kopš 4 gadu vecuma dzīvo pašā miestiņā, kur citu vajadzīgu iestāžu

1 Tā vairakos Lutsa darbos dēvēta Palamuze.

vidū rakstnieka tēvs Hindriks Lutss ierīkoja kurpnieka darbnīcu. No vecmāmiņas bagātā pasaku pūra un no vectēva humoristiskajiem nostāstiem daudz kas vēlāk pārgāja Lutsa daiļradē, bet varbūt vēl bagātāku materiālu nākamajam rakstniekam devis tas, ko viņš zēna gados redzēja un dzirdēja tēva darbnīcā un piedzīvoja šejienes skolā.

Pēc ciema un draudzes skolas seko Tartu reālskola. Te par Lutsa vismīļāko autoru kļūst Gogolis.

Turpat 20 gadus Lutss ir strādājis aptiekā Tartu, Narvā, Tallinā, Pēterpilī. Tartu universitātē iesāktās farmācijas studijas pārtrauc pasaules karš. Pēc demobilizācijas Lutss paliek Tartu, kur sākumā īsu laiku strādā universitātes bibliotēkā, bet kopš 1921. gada pilnīgi nododas rakstniecībai. Divas trešdaļas no rakstnieka mūža ir pagājušas Tartu. Viņa pēdējā dzīves vietā Rīgas ielā 38 nesen atklāja memoriālo muzeju.

Ap pusgadsimtu ilgās literārās darbības laikā Lutss ir izmēģinājis visus žanrus un sarakstījis ap 70 daiļdarbu.

Pirmo reizi lasītāji viņu iepazīst 1907. gadā kā dzejnieku. Drīz pēc tam viņš kļūst pazīstams kā dramaturgs. Viņa ievērojamākās lugas ir Paunvere (1912. g.; latviski iznāk 1926. g. ar virsrakstu Sasteigtās precības E. Zālītes tulkojumā) un Kāpostgalva (1912. g.; latviski Dailes teātrī 1932. gadā). Tajā viņš šausta miestiņa bagātāko slāni un tā garīgo aprobežotību, parāda pelēko baronu negausību un nabago ļaužu smago likteni laukos.

Divdesmitajos gados Lutss savos stāstos un novelēs rāda pilsētas dzīves ēnas puses. Stāsts Tumšajā pagalmā (1933. g.) dramatizējumā uz igauņu skatuvēm kļūst ļoti populārs, un 1956. gadā Tallinas kinostudija pēc tā uzņem filmu.

Ļoti iecienīta ir arī Lutsa memuāru sērija 13 sējumos. Daudzi Lutsa darbi veltīti jaunatnei. Arī bērniem ir uzrakstīti daži sirsnīgi stāstiņi, no kuriem Ragainītis (1920. g.) dramatizējumā un kā leļļu filma ar virsrakstu Meža pasaka (1960. g.) kļuvis sevišķi pazīstams. To redzējuši arī mūsu republikas bērni Rīgas leļļu teātra iestudējumā.

Lutss ir plaši pazīstams arī kā feļetonists. Vispār viņa darbiem raksturīgs smalks, labsirdīgs humors.

Lutss savos darbos neizvirza un nerisina lielas problēmas, bet rāda ainas no mazo cilvēku dzīves, kuru pusē nostājas arī pats.

Pavasaris ir Lutsa ievērojamākais darbs. Tā ir rakstnieka pirmā grāmata (I daļa 1912. g., II daļa 1913. g.). Igauniski tā ir iznākusi 9 izdevumos. Sis stāsts par skolas un jaunatnes dzīvi pieder pie tiem nedaudzajiem daiļdarbiem, kuru pazīst katrs igaunis. Dažādos dramatizējumos tas bieži uzvests gan uz pašdarbības, gan arī uz profesionāla teātra skatuves. Rīdzinieki Pavasari varēja noskatīties Tallinas drāmas teātra viesizrāžu laikā 1959. gada decembrī. Jaunais komponists Ilo Vinters pēc Pavasara 1961. gadā radīja simfonisko svītu Paunvere, ko atskaņojis arī Latvijas Radio. Tēlotājā mākslā Pavasara tēli atspoguļoti skulptūrā, sevišķi sīkplastikā. Meistariski radīti, labi individualizēti Pavasara tipi, īpaši Totss, Kīrs un Strupais Juris kļuvuši par simboliem, kuru vārdus lieto jau kā sugas vārdus. Visiem šiem tēliem Palamuzē ir atrasti arī prototipi. Lasot rodas iespaids, ka Arnis Tali ir pats rakstnieks. Taču Lutsa skolas biedri apgalvo, ka dzīvē viņš tik kautrs nemaz neesot bijis, bet dažu labu reizi Totsam palīdzējis izdomāt kārtējo stiķi. Totss turpretim dzīve nemaz neesot bijis tik palaidnīgs ka stāstā.

Katram lasītājam kļūs tuvi lieliskie tipi, viņu vienkāršā, visiem saprotami attēlotā jūtu pasaule, maigais humors, sirsnīgums, vienkāršā tautas valoda ar izteiksmīgajiem salīdzinājumiem – tas viss ir padarījis Pavasari par vienu no iemīļotākajām grāmatām igauņu lasītāju vidū. Tulkojumā tā ir pieejama jau arī krievu, lietuviešu, ukraiņu, ungāru, čehu un slovaku lasītājiem. Cerams, ka Pavasaris tagad iemantos arī latviešu lasītāju simpātijas.

T. K a r m a
To read this book, upload an EPUB or FB2 file to Bookmate. How do I upload a book?
Search on Google
Impression
Add to shelf
1Reader
0Bookshelves
0Impressions
0Quotes

Impressions

👍
👎
💧
🐼
💤
💩
💀
🙈
🔮
💡
🎯
💞
🌴
🚀
😄

How did you like the book?

Sign in or Register
fb2epub
Drag & drop your files (not more than 5 at once)